Latviešu gatavotās kartes pasaules tirgū

Kā strādā P.Mantnieka kartogrāfijas institūts un

grāmatu apgāds Briselē

 

Kad pēc brīvības cīņām sākās Latvijas valsts celšana, 1920. g. darbu uzsāka arī P.Mantnieka kartogrāfijas institūts , veicot savā nozarē īstu celmlauža darbu. Pieredzei un darbinieku skaitam pieaugot, tas drīz vien kļuva par uzņēmumu, kuŗa vārds un darbi bija plaši pazīstami nevien pašu zemē, bet arī Igaunijā, Lietuvā un Somijā, kur lietoja institūta gatavotās kartes un atlasus.

Okupācija, kaŗš un bēgļu gaitas īsā laikā sagrāva divdesmit gadu pūliņus un izmētāja uzņēmuma saimi visos trimdas ceļos. Pats uzņēmuma vadītājs ar ģimeni paglābās Vācijā , kur nokļuva arī seši vecie institūta darbinieki.

Apveltīts ar veikalnieka dinamisko enerģiju, bruņojies ar ilggadīgajā praksē iegūto pieredzi un līdzpaņemtās firmas tradicijām, P.Mantnieks jau pirmajos trimdas mēnešos sāk meklēt iespējas Latvijā strādātā darba turpināšanai.

Jau 1945. g. trimdas grāmatnīcās sveicām pirmās Mantnieka apgāda grāmatas. Laikā no 1945.-1948. g. apgāds Vācijā izdeva 20 grāmatas 75.000 eks. koptirāžā. Pēc valūtas reformas 1948.-1949.g. izdotas 10 grāmatas 25.000 eksemplāros. Mantnieka apgāda grāmatas, līdz ar dažu citu Latvijas grāmatniecības tradiciju turpinātāju izdevumiem trimdinieka literatūras plauktā ieņem izcilu vietu.

Līdztekus darbam trimdas grāmatniecībā, P. Mantnieks veic arī priekšdarbus sava kartogrāfijas institūta atjaunošanai. 1947.g. pūles vaiņagojas sekmēm un latviešu kartogrāfijas pionieris ierodas Beļģijā, kur saņem atļauju uzņēmuma darbības sākšanai. Carte professionelle , kas dod ārzemniekam tiesības dibināt un vadīt profesionālu uzņēmumu Beļģijā, ir dokuments, ko izcīnīt izdodas tikai retajam. P.Mantnieks laikam ir vienīgais Beļģijas latvietis , kas šai papīru kaujā ir uzvarējis.

Darba sākumā grūtības ir lielas: vajadzīgs kapitāls, nepieciešami darbinieki-speciālisti, jārod atzīšana un tirgus jaunajā mājvietā. Veikalnieka pieredze, sakari, firmas solīdais vārds un darba kvalitāte palīdz pārvarēt visus šķēršļus un 1948.g. , kad no Vācijas ierodas pieci vecie Rīgas darbinieki – A.Paudrups, J.Cīrulis, B.Ozoliņš, E.Ozols un R.Kalunds, Mantnieka kartogrāfijas institūts sāk strādāt Beļģijas tirgum.

Aizvadītajos trīs gados darbs vērties plašumā, uzņēmums ieguvis stabilitāti un firmas vārds kļuvis pazīstams nevien Beļģijas speciālistu aprindās, bet arī ārzemēs. Beļģijas izglītības ministrija apstiprinājusi institūta kartes un atlasus lietošanai skolās, līdz ar ko paplašinājušās tirgus iespējas. Sagatavošanā ir Portugāles sienas un ceļu karte, Francijas, Lielbritānijas un Kongo skolu kartes, Kongo administratīvā un ceļu karte. Sadarbībā ar kādu vācu firmu Mantnieka pasaules atlass kabatas formātā drīzumā parādīsies 1/2 milj. eks. tirāžā zviedru, angļu, franču, portugāļu, vācu un latviešu valodās.

Katrs trimdinieks, kam laimējies iegūt Mantnieka izdoto Latvijas karti , šķiet, gribēs teikt paldies par šo latvieša sirdij tuvo dārgumu, ko tik iejūtīgi un mākslinieciski gatavojušas pašu tautiešu rokas.

Firmas tālredzīgais vadītājs nav atstājis novārtā iespējas popularizēt institūta vārdu kā Beļģijā, tā ārzemēs, piedaloties dažādās izstādēs gan Briselē, Beļģijas Kongo, Losandželosā , San-Francisko, Čikāgā un citur. Pagājušā gada maijā Briselē notikušajā Congres National des Sciences izstādē, kuŗas protektors bija toreizējais ministru prezidents Eiskens, institūta darbi guvuši ļoti atzinīgu novērtējumu. Pats institūta vadītājs līdz ar ievērojamiem beļģu zinātniekiem ievēlēts par kongresa izstādes protektorāta locekli. Šī gada Lieldienās Association of American Geographers rīkotajā izstādē Čikāgā Mantnieka firmas zīme turpinājusi savu panākumu sēriju – ierosināts priekšlikums par institūta karšu lietošanu amerikāņu koledžās un ģeogrāfu apvienība nolēmusi tās reģistrēt starptautiskajā karšu katalogā, ko ik gadus izdod 150.000 eks. tirāžā. Uzņēmumam jau tagad ir tirgus sakari ārpus Beļģijas ar Īriju un Portugāli, pie kam ievadītās sarunas ar ASV un citām zemēm nākotnē dos iespēju ārzemju tirgu paplašināt.

Techniskā darba procesā grūtības rada apstāklis, ka institūtam nav savas spiestuves, kādēļ karšu sagatavošanai darbi prasa vairāk rūpības un laika kā tas bija Latvijā. Kaŗa gados kartogrāfijā ievesti daži techniski jauninājumi, ko uzņēmuma darbinieki nav kavējušies izmantot.

Namā , kur novietojies kartogrāfijas institūts un kas reizē ir arī firmas vadītāja un viņa ģimenes mājvieta, valda dzīva rosība un saticīgs gars. “Tas mums nāk līdzi no Rīgas ar firmas vecajām tradicijām. Rīgā mēs visi jutāmies kā viena saime un tāpat ir arī šeit”, saka darbinieki. Arī Mantnieka dēls un meita abi čakli beļģu ģimnazisti – izrāda dzīvu interesi par kartogrāfiju un jau vingrinās karšu zīmēšanā. Šarmantā un viesmīlīgā Mantnieka kundze ar Grenobles studijās iegūto perfekto franču valodu ir neaizstājams palīgs firmas administrācijā.

Ir patīkami konstatēt, ka pretēji citu firmu izdevumiem, Mantnieka kartes bezbailīgi rāda Eiropu tādu, kāda tā joprojām dzīvo visu brīvo eiropiešu sirdīs, kur neatkarīgo valstu robežas okupācijas zābaks samīt nav spējis.

Institūta reprezentācijas telpā izstādītas arī apgāda izdotās grāmatas – uzņēmuma otra mīlestība. Solīdās Latvijas grāmatniecības tradīcijas arī tagad ir Mantnieka grāmatu apgāda darbības pamatprincipos. Autoru un apgāda tiesības skaidri definētas līgumos, kas dod abpusēju drošību un apmierinājumu. Tā, piem., apgādam ir līgums ar J.Jaunsudrabiņu uz visiem vecmeistara darbiem, vienošanās ar Aīdu Niedri un M.Zeberiņu par jaundarbu izdošanu un līdzīgi. Kā apgāda literārais redaktors Zviedrijā darbojas esejists Arturs Bērziņš.

Grāmatu iespiešana notiek Beļģijā, Zviedrijā un Vācijā. Laikā no 1950.-1951.g. aprīlim apgāds izdevis 6 grāmatas. Arvien smagāks kļūst papīra jautājums, jo tā cena viena gada laikā cēlusies trīskārtīgi.

Izvēloties grāmatas iespiešanai, apgāds lielāko vērību piegriež vērtīgiem latviešu oriģināldarbiem. Ar Torntona Vaildera romānu Svētā Ludviga tilts , kas angļu valodā piedzīvojis 26 izdevumus, sākta arī tulkojumu sērija, kuŗas nākošais darbs būs Kronina Debess valstības atslēgas.

Ko grāmatu mīļotājiem apgāds sola nākotnē? Sagatavošanā ir vesela rinda latviešu oriģināldarbu. Atzīmējot mūsu prozas vecmeistara 75 g. jubileju, apgāds izdos Art. Bērziņa monogrāfiju par J.Jaunsudrabiņu, sagatavošanā ir paša vecmeistara Zaļās grāmatas II daļa un romāns Nāves deja par bēgļu dzīvi pirmā pasaules kaŗa laikā pie Kaspijas jūŗas un Kaukāzā. Grafiķis V.Krūmiņš jau pabeidzis impozantu vāka zīmējumu Modŗa un Dzidras Zeberiņu romānam Ūpji , kas drīz nokļūs lasītāju rokās. K.Dziļleja Zviedrijā sakopo K.Skalbes pasaku izlasi, ko greznos E.Ābeles illustrācijas. Māksl. E.Dzeņa vadībā pamazām top grezns skatu albūms par Latviju ar ļoti labām un maz redzētām fotogrāfijam.

Bet ko sola nākotne pašam uzņēmumam? Vai emigrācijas vējš, kas sācis pūst Beļģijas latviešus pāri okeānam , neaizraus līdz arī kartogrāfijas institūtu? Laikam domāts arī par to, bet vispirms ir jānostiprina “priekštilta pozīcijas” jaunajā kontinentā – jāiegūst atzīšana un tirgus institūta darbiem. Tad varbūt vērsies durvis arī pašam kartogrāfijas institūtam.

Milzis Atlass ar zemes lodi plecos ir P.Mantnieka firmas zime, kas grezno katru tās izdevumu. Kādreiz to pazina visa Latvija un kaimiņvalstis, šodien daudzina Beļģijā, Īrijā un Portugālē. Rīt to varbūt jau zinās Amerikas un Kanādas skolu jaunatne, studenti un pārējie karšu lietotāji. Un parīt – lai Mantnieka kartogrāfijas institūts sāk celmlauža darbu mūsu pašu mājās!

Ad. Mārzems

Latvija, 1951.gada maijā

 

<< | Contents | >>